Citāts

Manā paziņu lokā portālā draugiem.lv atrodas puisis, vārdā Valters Brūns, viņam patīk rakstīt dienasgrāmatas. Viņa draugiem un paziņām, savukārt, patīk šīs dienasgrāmatas lasīt, un es neesmu nekāds izņēmums. Šodienas dienasgrāmatā bija kāda rindkopa, kas mani dziļi aizķēra aiz sirds un citiem orgāniem, un es tajā vēlētos padalīties ar tiem, kas šeit kādreiz iemet aci:

Pa ceļam uz veikalu es otroreizmūžā redzēju rūķi. Pirmā reize bija kad reiz es atvēru durvis un tur viņš stāvēja ar rižiem skruļļainiem matiem, apmēram manā augumā un tik daudz vasarasraibumiem, ka pareizāk būtu teikt nevis 'viņam uz sejas ir vasarasraibumi" bet gan "viņam zem vasarasraibumiem ir nedaudz seja", un viņš teica "l,skjdhfknskedfhbjfsib kartupeļi jabfj?" es 3s stāvēju ar "wtf?" sejas izteiksmi, un tad pateicu "nē" un aizvēru durvis. Kas zin, varbūt viņš gribēja iemainīt savus zeltagabalus pret 3 kartupeļiem, lai arī pavisam iespējams ka viņš teica "es izvaropju visus kam mājās ir kartupeļi" bet nu to es tā arī nekad neuzzināšu. Tagad es viņu redzēju skrienam pa zāli ar šādu seju -> C:

BRILLIANT! :D

Tātad, par darbu.

Vienvārdsakot, vakar bija pirmā diena manā jaunajā "darbā". Nezinu, vai tas ir uz palikšanu, vai kā, bet darbs paliek darbs, un šo nolēmu izmēģināt ziņkārības pēc, lai redzētu, kā tas viss notiek. Tātad kur es strādāju? Es strādāju webčatā. Šo darbu dabūju caur kādu paziņu, pirmdien devos apskatīt vietu, kur tas viss notiek - jauks, vienkāršs dzīvoklītis kādā no Rīgas mikrorajoniem, satiku arī dažas no savām kolēģēm - sirsnīgas meitenes, kas visu apstāstīja, tad nu vakardien bija mana pirmā diena. Nosēdos mazmazītiņa netbooka priekšā, nedaudz mulsu, un gaidīju, kad kāds nāks runāties. Ik pa brīdim pašķielēju uz webkameru un truli pasmaidīju :D Nepagāja ilgs laiks, līdz pirmie cilvēki sāka sarasties. Tātad doma ir tāda - tu runājies ar viņiem, centies ievilkt viņus privātajā čatā, par ko viņi maksā, ja nemaldos, 1 mārciņu minūtē, savukārt tu par to saņem 1 kredītu minūtē, jeb apmēram 17 santīmus. Čats itkā nav pornogrāfisks, bet gan tikai erotisks, bet nu, uz mani tas neattiecas - netaisos tur ne izģērbties, ne tur vēl ko tamlīdzīgu, bet protams, ja es uz to visu parakstītos, pelnītu daudz vairāk. Kas nāk čatot? Pārsvarā puiši no Apvienotās Karalistes un ASV, bija arī pa kādam austrālietim un jaunzēlandietim, un vēl iemaldījās kāda lezbiete :D Protams, daudzi saka lai tu izģērbies, 'show boobies', bla bla bla, bet es jau no sākuma pasaku, ka ja grib ko tādu, lai iet skatīties uz kādu citu meiteni :) Daudzi arī aiziet, bet paliek tādi, ar ko var vairāk vai mazāk saturīgi parunāt - par mūziku, grāmatām, filmām utt.

Šeit domāju ik pa laikam pieminēt spilgtākos eksemplārus, kas paliek atmiņā, teiksim, vakar bija ienācis puisis, kas ļoti pieklājīgi sasveicinājās, paziņoja, ka viņam ir putekļusūcēju fetišs, un kad es teicu, ka mani tas īpaši neinteresē, tikpat pieklājīgi atvadījās un devās tālāk meklēt kādu, kam ar putekļusūcēji iet pie sirds. :D Ak jā, un vēl tā lezbiete, viņa nevarēja vien beigt jūsmot par to, cik 'cute and adorable' esmu. Nē nu, ja jau viņai tīku, kas tad man. :)

Tas nu tā, pirmajam ieskatam, ceru, ka neizklausās pārāk truli, katrā ziņā es šo darbu neuztveru pārāk nopietni, un centīšos tam pieiet ar humoru, ja citas grib, tad lai.. khm, maukojas kameras priekšā laimīgas ;) Man tas nav vajadzīgs.

Ak jā, un rīt, ja nemaldos, dabūšu jaunu trubu. Un ja tā, tad noteikti padalīšos iespaidos. :)

Randoms #1

Šobrīd runājos ar kādu, nu, neteiksim draugu, bet vnk jauku paziņu, es saku, ka šis laukos pa vasaru būs smuks nosvilinājies, musīšus sakačājis un atbraucot uz Rīgu augusta beigās visas čikses kā trakas pēc viņa būs. Viņš savukārt atbild, ka trakas būs tikai tās, kuras viņam nepatīk, vai arī, ja abpusēji, tad jaunkundze būs ar putniem - kukū. Tik šausmīgi mīļi man tas likās :D

Starp citu, Pankūkas ome viņai nopirka kaut ko dikti foršu, ja jau šī man liek minēt, un zvanījās man vakarā, kad pie telefona nebiju, nu ko, rīt redzēsim, kas un kā ;)

Masu psihoze jeb man patīk cilvēki.

Nu tā. Šorīt pēc pamošanās un konstatēšanas, ka esmu nevis neizgulējusies, bet gan pārizgulējusies, uznāca vēlme iesākt kaut ko, nu, varbūt ne gluži absolūti konstruktīvu, bet jebkurā gadījumā KAUT KO. Kā gadījās, kā ne, bet pirmais, par ko šorīt padzirdēju bija Dominas Bazārs. Uz īsu brīdi iedomājos, ka varētu līdz turienei aizšaut, nav pārāk tālu no mājām un tā, taču, kad apdomājos, sapratu - priekš kam tas man vajadzīgs? Jebkurā gadījumā vienmēr ir tā, ka atlaides ir precēm, kas jau ir bijušas uz atlaidēm, precēm kuras neizpērk, kvalitāte, saprotams, nav tā labākā utt. Protams, ja labi grib, tad kaut ko noteikti ir iespējams atrast, bet piedāvājums īpaši neatšķiras no tā, ko ikdienā veikalos jau ir iespējams nopirkt ar atlaidēm. Un tas nav pieņēmums, tie ir fakti, pagājšgad pašai bija tas prieks pastrādāt populārā apģērbu veikalā vienā no lielveikaliem. Pēc šīs pieredzes ir grūti doties iepirkties - noskati kādu drēbi, kas patīk, paskaties uz cenu, un saproti, ka pašizmaksa šai precei ir labi ja 15-20% no cenas, kas rakstīta uz birkas.
Jebkurā gadījumā, atpakaļ pie tēmas. Tātad jā, uz Dominu braukt tomēr netaisos. Ļoti labi atceros, kas notika Spicē kādus 2 mēnešus atpakaļ, kad tur bija izpārdošana-tusiņš, pa nakti tur kaut kas notika vēl, īsāk sakot, liela ažiotāža un tā. Mūs uz turieni aizvilināja nesakot kas tur notiek, zinot, ka citādāk nekad uz ko tādu neparakstīsimies. Viss beidzās ar to, ka aizbraucām, konstatējām, ka mašīnu noparkot vienkārši NAV iespējams - pilna bija gan Spices autostāvvieta, gan tuvējās ielas, apgriezāmies un devāmies mājās. Un mani nekad nebeidz pārsteigt tas, cik ļoti cilvēki padodas reklāmai. Valstī krīze dižķibele, vai ne? To nenoliegs neviens. Bet redz, cilvēki tomēr iet un iepērkas, un bieži vien pērk lietas, ko viņiem nevajag, ko viņi ikdienā nepirktu, tikai tādēļ, ka šīm lietām ir piekarinātas lielas izkārtnes ar uzrakstu 'ATLAIDE'. Secinājums no visa šī ir viens - reklāma darbojas, un tā darbojas LABI. Nu, vismaz prieks par to?

Jebkurā gadījumā, es labāk došos iedzert alu ar savu labāko, un pastresot par to, ka rītdien būs pirmā diena jaunajā, khmm, darbā, par kuru es noteikti arī rīt uzrakstīšu. Būs visnotaļ interesanti.

P.S. Podkāsta Nr. 38 beigās bija smieklīgs pārsteigums :D

Vakara izklaides.

Par cik garlaicība turpināja sist augstu vilni, nolēmu izmēģināt TwitCam. Viss sākās ar to, ka FF nocrashojās reizes 3, tāpēc gribi negribi bija jāizmanto IE. Tur, par laimi, viss gāja gludi. Diemžēl mans mikrofons neizskaidrojamā kārtā atteicās strādāt un nevarēju izpļāpāties ar saviem TwitDraudziņiem, kā arī ceru ka nepārgarlaikoju jūs līdz nāvei, vismaz beigās ar to zīmēšanu bija jautrāk, bet nu nākamreiz izdomāsim kārtīgi, ko iesākt. Tā visā visumā priekš pirmās reizes kameras priekšā domāju, ka nebija pārāk briesmīgi, ja vien neskaita to foršo YouTube video, kuru daži pilnīgi bez nekāda pamatojuma salīdzina ar Boxxiju. Haha. Jebkurā gadījumā, TwitCam'am ir daži mīnusi, piemēram, tas, ka ja vēlies čatot, rēķinies, ka tas viss tiks pārvērsts tweetos, kā rezultātā ļoti daudziem cilvēkiem timeline būs pilnīgi un galīgi aizspamots. Arī tas, ka čatā tweeti neparādās uzreiz, tādēļ man, piemēram, bija ērtāk turēt vaļā atsevišķu @replies tabu, lai ērtāk var apskatīt, ko cilvēki vēlas lai izdaru (lai arī man ir TweetDeck, joprojām web versija man pie sirds iet vislabāk). Ja vēlos tweetot čatā, tad to varu darīt ar 30 sekunžu intervālu. Tie nu būtu tie acīs krītošākie mīnusi, kas attiecas uz plusiem, nu, jautrs veids kā nosist laiku, pakomunicēt ar saviem followeriem un ne tikai, un, iespējams, iegūt jaunus followerus - man pēc šīvakara "šova" ir 13 jauni sekotāji.
Nākošreiz izmēģināšu alternatīvu - ustream.com, tur čats izskatās daudz, daudz ērtāks. Cerams, kāds pievienosies :)

Un reku šīvakara garlaicīgais videomateriāls:

Nothing special

Tad nu tā, uzcepu pati savu superstilīgo blogu, jo sapratu, ka brīžiem vajag vietiņu, kur izteikties par lietām, kas sasāpējušas, vai par kurām vienkārši nav iespējams klusēt, un twitterī dažreiz ar 140 simboliem tomēr ir krietni par maz. Teiksim, šodien pat varu padalīties ar saviem iespaidiem par, nu, nezinu cik jauno, bet katrā ziņā priekš manis svaigo brīnumu Onlychat.com. Tātad, nezinādama neko par tā mērķauditoriju, devos to pati izmēģināt, par cik nekā prātīgāka tajā brīdī darāma tāpat nebija. Nepagāja ilgs laiks, līdz man atrada pašai savu svešinieku, ar ko runāties, bet diemžēl saruna nebija pārāk ilga, varētu pat teikt, ka tā bija visnotaļ nejēdzīga:Naivi cerēju, ka šādi būs tikai vienu reizi, lai ar šādu pašu, khmm, atraidījumu saskartos vēl un vēl un vēl. Brīdī, kad gandrīz jau biju atmetusi cerību parunāt ar kaut vienu cilvēku, kas v vietā neizmantotu w, mani sapāroja ar visnotaļ interesantu puisi, kurš, man par lielu pārsteigumu, izmantoja garumzīmes, un visādi citādi bija patīkams sarunu biedrs. Abi nopriecājāmies par to, ka tomēr, TOMĒR vēl ir iespējams atrast sakarīgus sarunu biedrus, apmainījāmies ar Skype nikiem un turpinājām sarunu tur. Mani secinājumi? Laikam tomēr nebūšu īstā mērķauditorija šādiem čatiem, bet nu, brīnumi notiek. Tas tad nu pagaidām būtu viss, kas sakāms šajā sakarā. :)