Vakara izklaides.

Par cik garlaicība turpināja sist augstu vilni, nolēmu izmēģināt TwitCam. Viss sākās ar to, ka FF nocrashojās reizes 3, tāpēc gribi negribi bija jāizmanto IE. Tur, par laimi, viss gāja gludi. Diemžēl mans mikrofons neizskaidrojamā kārtā atteicās strādāt un nevarēju izpļāpāties ar saviem TwitDraudziņiem, kā arī ceru ka nepārgarlaikoju jūs līdz nāvei, vismaz beigās ar to zīmēšanu bija jautrāk, bet nu nākamreiz izdomāsim kārtīgi, ko iesākt. Tā visā visumā priekš pirmās reizes kameras priekšā domāju, ka nebija pārāk briesmīgi, ja vien neskaita to foršo YouTube video, kuru daži pilnīgi bez nekāda pamatojuma salīdzina ar Boxxiju. Haha. Jebkurā gadījumā, TwitCam'am ir daži mīnusi, piemēram, tas, ka ja vēlies čatot, rēķinies, ka tas viss tiks pārvērsts tweetos, kā rezultātā ļoti daudziem cilvēkiem timeline būs pilnīgi un galīgi aizspamots. Arī tas, ka čatā tweeti neparādās uzreiz, tādēļ man, piemēram, bija ērtāk turēt vaļā atsevišķu @replies tabu, lai ērtāk var apskatīt, ko cilvēki vēlas lai izdaru (lai arī man ir TweetDeck, joprojām web versija man pie sirds iet vislabāk). Ja vēlos tweetot čatā, tad to varu darīt ar 30 sekunžu intervālu. Tie nu būtu tie acīs krītošākie mīnusi, kas attiecas uz plusiem, nu, jautrs veids kā nosist laiku, pakomunicēt ar saviem followeriem un ne tikai, un, iespējams, iegūt jaunus followerus - man pēc šīvakara "šova" ir 13 jauni sekotāji.
Nākošreiz izmēģināšu alternatīvu - ustream.com, tur čats izskatās daudz, daudz ērtāks. Cerams, kāds pievienosies :)

Un reku šīvakara garlaicīgais videomateriāls:

Nothing special

Tad nu tā, uzcepu pati savu superstilīgo blogu, jo sapratu, ka brīžiem vajag vietiņu, kur izteikties par lietām, kas sasāpējušas, vai par kurām vienkārši nav iespējams klusēt, un twitterī dažreiz ar 140 simboliem tomēr ir krietni par maz. Teiksim, šodien pat varu padalīties ar saviem iespaidiem par, nu, nezinu cik jauno, bet katrā ziņā priekš manis svaigo brīnumu Onlychat.com. Tātad, nezinādama neko par tā mērķauditoriju, devos to pati izmēģināt, par cik nekā prātīgāka tajā brīdī darāma tāpat nebija. Nepagāja ilgs laiks, līdz man atrada pašai savu svešinieku, ar ko runāties, bet diemžēl saruna nebija pārāk ilga, varētu pat teikt, ka tā bija visnotaļ nejēdzīga:Naivi cerēju, ka šādi būs tikai vienu reizi, lai ar šādu pašu, khmm, atraidījumu saskartos vēl un vēl un vēl. Brīdī, kad gandrīz jau biju atmetusi cerību parunāt ar kaut vienu cilvēku, kas v vietā neizmantotu w, mani sapāroja ar visnotaļ interesantu puisi, kurš, man par lielu pārsteigumu, izmantoja garumzīmes, un visādi citādi bija patīkams sarunu biedrs. Abi nopriecājāmies par to, ka tomēr, TOMĒR vēl ir iespējams atrast sakarīgus sarunu biedrus, apmainījāmies ar Skype nikiem un turpinājām sarunu tur. Mani secinājumi? Laikam tomēr nebūšu īstā mērķauditorija šādiem čatiem, bet nu, brīnumi notiek. Tas tad nu pagaidām būtu viss, kas sakāms šajā sakarā. :)